piektdiena, 2007. gada 26. oktobris

Dzeja

NR. 1

jau atkal rudens lapu sārtums salā gaist
man atkal gribas skumjas no sirds ārā laist

es domāju par tevi
vai sasalušas manas krāsas...

nezināma saule mani silda
tā pati kas tavu sirdi ar gaismu pilda

dzirdēji kā tā vārdu bilda
šis ir tavs un tu esi viņa..

tā mēs esam lai būtu kopā
ne rudens ne ziema vairs
tikai mīlestības laiks

tu mana dziesma dzīves dejā
mans siltums bargā vējā

mana sirds ir debesīs
un tu pie manis tuvu klāt

NR 2
arī manai saulei mākoņi garām slīd bet tas nenozīmē ka tā vairs nespīd
tur gribas būt kur gaišs un saulains bet tik tukšums un tumsa kā rudens koks kaulains

te meklēju kur sildīties bet sanāk tikai tumsā maldīties
ir spēks tajā ka spēju ilgotieskaut visā zināmajā maldoties tomēr Tavu vārdu atceros

Gaisma ... es ilgojos
Ceļš.... es maldos
Patiesība... kur tevi mekleejot esmu apmaldijies

es redzu tu cilvēks kalnā augstā Viņa rētainās rokas mani apskaut steidz
Viņš mierina mani un neko neparmet bet maigi smaida

Lūk Krusts tā patiesība kas mani gaida...

Nav komentāru: